Var šķist, ka par pensiju jaunībā nav jādomā, jo līdz tai vēl ir daudzi gadi un citas lietas ir svarīgākas. Tomēr vai tā ir pareizā pieeja?

Iedomājies, ka Jānis jau kopš divdesmit gadu vecuma strādā algotu darbu un ik mēnesi veic iemaksas visos trīs pensiju līmeņos. Tuvojoties pensijas gadiem, viņam ir vairāk kā 40 gadu apdrošināšanas stāžs un simtiem tūkstošu uzkrājums pensijas kapitālā. Savukārt Pēteris visu dzīvi ir strādājis neoficiāli vai daļu algas saņēmis aploksnē, attiecīgi vecumdienās viņam ir uzkrāts vien 15 gadu darba stāžs un daži desmiti tūkstošu pensijas uzkrājumā. Kurš no šiem cilvēkiem vēlētos būt tu, kad pienāks laiks aprēķināt tavas pensijas apmēru?

Vai tiešām ir tā, ka jaunībā par pensiju nav jādomā, noskaidrosim šajā rakstā.

1. Jo ātrāk sāksi, jo vairāk varēsi uzkrāt

Nav noteikta vecuma, no kura jāsāk veidot uzkrājumu pensijai, tomēr, jo ātrāk sāksi, jo vairāk varēsi uzkrāt. Pensiju otrajā līmenī šobrīd ik mēnesi tiek iemaksāti 6% no taviem ar sociālo nodokli apliktajiem ienākumiem. Jo lielāki tie ir, jo lielākas būs iemaksas uzkrājumā. Tomēr iemaksu lielums nav vienīgais faktors, kas ietekmē pensijas uzkrājumu. Būtiska nozīme ir arī tam, ka pensiju otrajā līmenī veiktās iemaksas tiek ieguldītas un pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti turpina tikt ieguldīti un arī pelna procentus. Attiecīgi – jo agrāk sāksi veikt iemaksas, kas pelna procentus, jo ātrāk dosi iespēju savai naudai pelnīt jaunu naudu. Līdzīgi kā ar sniega bumbu – jo ilgāk to velsi, jo lielāka tā kļūs.

2. Vari izvēlēties pensiju plānus ar augstāku ienesīgumu

Gados jaunāki cilvēki var atļauties izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros akciju īpatsvars ir 50% līdz 100% no pensijas kapitāla. Šādiem plāniem raksturīgs augstāks potenciālais ienesīgums, kas var palīdzēt uzkrāt lielāku pensijas kapitālu, kaut arī jārēķinās, ka aktīvajiem plāniem ir arī augstāka riska pakāpe. Tomēr, ja līdz pensijai vēl ir vairāki desmiti gadu, iespējams vari šo risku uzņemties, jo ar laiku ieguldījuma vērtības svārstības, visticamāk, izlīdzināsies un augstāks šo plānu ienesīgums ilgtermiņā var palīdzēt uzkrāt lielāku pensijas kapitālu. Ja pensiju 2.līmeņa plānu neizvēlēsies pats, izvēli tavā vietā veiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pievienojot tavu uzkrājumu kādam plānam pēc nejaušības principa, kas ne vienmēr var būt izdevīgākais risinājums, jo dažādu pensiju plānu ilgtermiņa ienesīgums būtiski atšķiras.

3. Vari brīvāk rīkoties ar saviem ienākumiem

Jauniem cilvēkiem parasti vēl nav lielu finanšu saistību un ģimenes, kas jāuztur, attiecīgi ir iespējams brīvāk rīkoties ar saviem līdzekļiem, daļu no tiem atvēlot pensijas uzkrājumam. Pat ja saņem ienākumus, kas netiek aplikti ar sociālo nodokli, tādējādi neveicot iemaksas pensiju pirmajā un otrajā līmenī, vari sāk veidot uzkrājumu pensiju trešajā līmenī, jo dalība tajā, iemaksu lielums un pat regularitāte ir katra brīvprātīga izvēle.

Diez vai ir kāds, kas vecumdienas vēlas pavadīt dzīvojot vien no valstī noteiktās minimālās pensijas. Taču, ja līdzekļi pensijai nebūs uzkrāti, citu iespēju nebūs. Lai šāda situācija neizveidotos, nepieļauj šīs 9 kļūdas, veidojot savu pensijas uzkrājumu.