Gadu gaitā tavai vecuma pensijai visos trīs līmeņos var būt uzkrāti tūkstošiem eiro. Jo mazāk interesējies par šī uzkrājuma likteni, jo lielāka varbūtība dažādu nianšu nezināšanas dēļ saņemt vecumdienās mazāku pensiju, nekā tas būtu iespējams.
Lai palīdzētu tev pieņemt pārdomātus lēmumus, šajā rakstā izskaidrosim dažas no bieži pieļautām kļūdām.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo valsts noteikto regulējumu katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas, 14% automātiski tiek ieskaitīti tavā pensiju 1.līmenī, bet 6% - pensiju 2.līmenī. Strādājot neoficiālu darbu, saņemot nelegālus ienākumus un neveicot sociālās iemaksas, netiek veidots ne drošības spilvens slimības vai bezdarba gadījumam, ne arī veidots uzkrājums tavai pensijai. Attiecīgi, ja sociālās iemaksas neveiksi, neveidosies arī uzkrājums pensijai un, sasniedzot vecumdienas, iespējams, varēsi pretendēt vien uz valstī noteikto minimumu.
Sākotnējo pensiju 2. līmeņa plānu cilvēkiem, kuri uzsākuši darba gaitas un sāk veikt sociālās iemaksas, nosaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pēc nejaušības principa. Jaunajam dalībniekam tiek doti divi mēneši laika, lai paziņotu, ja ir vēlme pievienoties citam plānam. Ja tas netiek izdarīts, iemaksas sāk pārskaitīt tajā pensiju 2.līmeņa plānā, ko ir noteikusi VSAA.
Ja ne reizes neesi mainījis savu pensiju otrā līmeņa plānu, visticamāk, tava nauda tiek ieskaitīta plānā, ko noteikusi VSAA. Ne vienmēr tas var būt izdevīgākais risinājums, jo dažādu pensiju plānu ilgtermiņa ienesīgums būtiski atšķiras. Ja nezini, kas pārvalda tavu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu, uzzini, kā to noskaidrot, rakstā “Vai zini, kur katru mēnesi nonāk 6% no tavas algas?”.
Ņem vērā, ka pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāju vari mainīt 1 reizi kalendārajā gadā, bet ieguldījumu plānu pie katra līdzekļu pārvaldītāja – 2 reizes kalendārajā gadā.
VSAA apkopotie dati par pensiju 2.līmeņa ieguldījumiem dažādos pensiju plānos 2023.gadā rāda, ka desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju savu pensijas uzkrājumu ir ieguldījuši to vecumam neatbilstošos plānos, kas var būtiski samazināt viņu nākotnes pensijas lielumu. Saskaņā ar šo informāciju daudzi gados jauni cilvēki pievienojušies dalībai konservatīvajos plānos, kam raksturīgs zemāks risks, ko parasti pavada arī zemākas iespējas sasniegt augstu ienesīgumu. Tomēr konservatīvie pensiju plāni ir vairāk piemēroti cilvēkiem, kam līdz pensijas vecumam palikuši mazāk par 10 gadiem, bet jaunākiem cilvēkiem – augstāka ienesīguma iespēju sniegs aktīvie plāni.
Pašlaik valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā ir reģistrēti septiņi pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāji. Katram no tiem ir viens vai vairāki ieguldījumu plāni, kas kopā veido vairāk nekā 25 izvēles. Lai palīdzētu tev neapjukt piedāvājumā, esam aprakstījuši galvenos kritērijus, pēc kuriem vadīties, lai izvēlētos sev piemērotāko pensiju otrā līmeņa plānu.
Daudzi uzskata, ka uzkrājums pensiju 2. līmenī ir kaut kas virtuāls un neinteresējas par tā likteni. Tie bieži pat nezina, kurš pārvaldnieks pārvalda viņu uzkrājumu, kurā pensiju plānā tas atrodas un kāda ieguldījumu stratēģija tiek izmantota. Pat tad, ja pašlaik esi jauns un šķiet, ka pensija vēl ir pārāk tālu, lai par to rūpētos, ir svarīgi vismaz reizi gadā ieskatīties sava izvēlētā plāna rezultātos, lai izvērtētu tā ienesīgumu un salīdzinātu ar citu plānu sniegumu. Uzzini, kā lasīt pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izrakstu.
Ja tev tuvojas pensijas vecums un regulāri no saviem ienākumiem esi veicis sociālās iemaksas, tai skaitā pensiju 2.līmenī, ir vērts zināt, ka brīdī, kad nolemsi pensionēties, tev būs pieejamas divas izvēles iespējas:
Kas ir mūža pensijas apdrošināšana? Mūža pensijas apdrošināšana ir valsts noteikta alternatīva, kas sniedz lielāku kontroli pār to, kā tiks veiktas izmaksas no tava pensiju 2. līmeņa uzkrātā kapitāla. Noslēdzot mūža pensijas līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību, saņemsi gan vecuma pensiju, ko izmaksā valsts, gan mūža pensiju, ko veido tavs pensiju 2.līmeņa uzkrājums, gan pensiju 3.līmenī uzkrāto, ja tajā veiktas iemaksas.
Tiek uzskatīts, ka pensiju pirmais un otrais līmenis kopā nodrošinās tikai aptuveni 50-60% no taviem ienākumiem, ko saņemsi pirms pensionēšanās. Tomēr, lai saglabātu ierasto dzīves kvalitāti, pensijas apjomam vajadzētu sasniegt vismaz 70% no pirmspensijas ienākumiem. To vari panākt, savlaicīgi sākot veikt brīvprātīgās iemaksas pensiju 3. līmenī un ieguldot šo naudu paša izvēlēta pārvaldnieka pensiju 3.līmeņa plānā. Līdzīgi kā ar pensiju 2.līmeni, pārvaldnieks investēs tavu naudu akcijās, vērstpapīros un citos finanšu instrumentos ar mērķi audzēt tavu pensijas uzkrājumu. Būtiska pensiju 3.līmeņa priekšrocība ir tas, ka no savām iemaksām tajā vari atgūt 20% ienākuma nodokļa atmaksu, kā arī saņemt uzkrāto kapitālu pirms pensionēšanās jau no 55 gadu vecuma.
Alternatīva iemaksām trešajā pensiju līmenī var būt arī regulāri ieguldījumus citos labi diversificētos finanšu instrumentos, kā piemēram, ieguldījumu fondi vai indeksu fondi.
Izdevīgākie pensijas aprēķina nosacījumi ir tad, ja ir uzkrāts vismaz 30 gadu apdrošināšanas stāžs, lai arī nepieciešamais minimums ir 15 gadi. Tādēļ, apsverot pensionēšanās iespējas, ir vērts noskaidrot, cik gadu stāžs jau ir uzkrāts un izvērtēt vai tas ir pietiekams pēc iespējas labvēlīgākam pensijas aprēķinam, jo atšķirība var būt mērāma pat simtos eiro. Piemēram, ja vienam cilvēkam ir 29 gadu stāžs, bet citam 30 gadi pie līdzīga samaksāto sociālo iemaksu apmēra pensijas lielums būtiski atšķirsies, jo tiks izmantota cita aprēķina formula.
Ja būsi pieprasījis pensiju ar 29 gadu stāžu, bet turpināsi strādāt, pat pēc kāda laika pārrēķinot pensijas apmēru, tiks ņemtas vērā vienīgi papildus iemaksātās sociālās iemaksas, bet ne papildus iegūtais apdrošināšanas stāžs.
Ja esi strādājis vairākās ES/EEZ dalībvalstīs, uzkrājis tajās apdrošināšanas stāžu un sasniedzis šajās valstīs noteikto pensijas vecumu, iespējams, tev ir tiesības saņemt pensiju katrā no tām. Šādā gadījumā, lai pieteiktos vecuma pensijai, jāgriežas tās valsts kompetentajā institūcijā, kurā tu dzīvo, vai valstī, kur bija pēdējā darba vieta pirms pensionēšanās. Šai valstij tad arī jāizvērtē tavs pieprasījums un jāapkopo dokumenti, kas apliecina tavas iemaksas pensiju apdrošināšanai visās valstīs, kurās esi iepriekš strādājis. Summa, kādu saņemsi no katras valsts, atbildīs tam, cik ilgi biji sociāli apdrošināts katrā no tām. Uzzini, kā darbs citās ES/EEZ valstīs ietekmē tavu vecuma pensiju.
Atšķirībā no pensiju 1.līmeņa, ko nevar atstāt mantojumā, 2. un 3. līmeņa pensiju fondos uzkrātie līdzekļi pieder tev un tu vari tos novēlēt mantojumā dzīvesbiedram, bērniem vai citiem tuviniekiem. Tādēļ pat gadījumā, ja sanāk pensijas vecumu nesagaidīt, tavs uzkrājums var sniegt labumu tev mīļiem cilvēkiem.
Pastāv divas iespējas, kā vari novēlēt mantojumā savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu:
* Ko sevī ietver apdrošināšanas stāžs?
Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 9.pantu apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā persona bijusi darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, par kuru veiktas apdrošināšanas iemaksas. Šajā stāžā iekļauj arī periodus, kuru laikā saņemti invaliditātes, maternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieku pabalsti, kā arī citi likumā minētie gadījumi.
