Dalība valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī ir obligāta visiem pēc 1971. gada 1. jūlija dzimušajiem. Ja esi algots darbinieks vai saņem citu atlīdzību, par kuru tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, automātiski kļūsti arī par pensiju 2. līmeņa dalībnieku.

Pirmo ieguldījumu plānu pensiju 2. līmeņa dalībniekiem nosaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pēc nejaušības principa. Jaunajam dalībniekam tiek doti divi mēneši laika, lai paziņotu par vēlmi pievienoties citam ieguldījumu plānam, kamēr vēl nav uzsākta iemaksu ieguldīšana. Ja tas netiek izdarīts, iemaksas sāk pārskaitīt tajā ieguldījumu plānā, ko ir noteikusi VSAA.

Pašlaik valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā ir reģistrēti septiņi pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāji. Katram no tiem ir viens vai vairāki ieguldījumu plāni, kas kopā veido vairāk kā 25 izvēles. Kā neapjukt piedāvājumā un pēc kādiem kritērijiem vadīties, lai izvēlētos sev piemērotāko?

Esam apkopojuši būtiskākos kritērijus, kuri palīdzēs tev izdarīt pārdomātu izvēli.

1. Pensiju plāna veids

Pensiju 2. līmeņa plānus iedala trīs veidos: aktīvie, sabalansētie un konservatīvie. Galvenais, kas tos atšķir, ir tas, cik procenti no pensiju plāna aktīviem tiek ieguldīti akcijās. Jo vairāk tiek ieguldīts akcijās, jo lielāks iespējamais ienesīgums, taču to pavada arī augstāks risks dēļ ne vienmēr prognozējamām svārstībām finanšu tirgos.

Jo mazāk pārvaldītājs iegulda akcijās un vairāk iegulda valsts un uzņēmumu obligācijās, parādzīmēs, noguldījumos kredītiestādēs un citos līdzīgos finanšu instrumentos, kas nodrošina prognozējamu ienesīgumu, jo zemāks risks, taču arī peļņa var būt zemāka.

• Aktīvie plāni. Šajos plānos akciju īpatsvars var būt 50% – 100% no pensijas kapitāla, kas var sniegt augstāku ienesīgumu, taču ir riskantāk. Tomēr gados jauniem cilvēkiem nevajadzētu baidīties izvēlēties riskantākus pensiju plānus, jo ar laiku ieguldījuma vērtības svārstības, visticamāk, izlīdzināsies un augstāks šo plānu ienesīgums ilgtermiņā palīdzēs uzkrāt lielāku pensijas kapitālu.
• Sabalansētie plāni. Lai līdzsvarotu svārstīgumu un iespējamo peļņu, sabalansētajos plānos akciju īpatsvars ir līdz 25%, tādejādi samazinot risku un nodrošinot vidēju ienesīgumu. Sabalansētie ieguldījumu plāni var būt piemēroti cilvēkiem, kuriem līdz pensijai atlikuši vēl vairāk kā 10 gadi, jo šajā periodā ieteicams izvēlēties peniju plānu ar zemāku risku. Sabalansētais plāns būs vidusceļš starp ieguldījumu plāniem ar augstāku risku kā aktīvajos plānos un zema riska ieguldījuma stratēģiju kā konservatīvajos plānos, ko parasti izvēlas jau pirmspensijas vecumā.
• Konservatīvie plāni. Konservatīvā ieguldījumu stratēģija ir piemērota, ja tev ir svarīgs drošs un stabils, kaut arī neliels kapitāla pieaugums. Šajā gadījumā pārvaldītājs visus līdzekļus iegulda starptautiskos finanšu instrumentos ar fiksētu ienesīgumu – valstu un uzņēmumu obligācijās, parādzīmēs, noguldījumos kredītiestādēs un citos līdzīgos ieguldījumu veidos. Parasti konservatīvo plānu izvēlas cilvēki, kuriem līdz pensijai atlikuši mazāk kā 10 gadu, un viņi nevēlas uzņemties lieku risku, jo svarīgākais ir pensijas kapitāla saglabāšana ar minimālām svārstībām, ne augsts ienesīgums.

Īsumā – visvienkāršāk izvēlēties sev piemērotāko pensiju 2. līmeņa plāna veidu, ir vadoties pēc sava vecuma un tā, cik gadu atlicis līdz vecuma pensijai. Gados jaunāki cilvēki bieži izvēlas aktīvo plānu, kas var ļaut uzkrāt lielāku kapitālu caur augstāku ienesīgumu, bet gados vecāki cilvēki dod priekšroku pensiju plānam ar zemāku risku, jo šajā vecumā būtiskākais ir saglabāt to, kas jau ir uzkrāts, mazāk orientējoties uz augstāku peļņu.

Kad izvēlēts viens no trim pensiju plāna veidiem, laiks salīdzināt dažādu pārvaldītāju piedāvātos plānus, lai izvērtētu, kurš no tiem sniegtu vislabāko ienesīguma un riska attiecību.

2. Daļu vērtības pieaugums

Viens no kritērijiem, kam der pievērst uzmanību, salīdzinot dažādus plānus, ir daļu vērtības pieaugums. Te jāsaprot, ka katra pensiju 2. līmeņa plāna aktīvi ir sadalīti daudzās mazās daļās ar savu vienas daļas vērtību. Kāda pensiju plāna vienas daļas vērtība var būt, piemēram, 1.5 EUR, bet cita – 2 EUR. Attiecīgi, mainot pensiju plānu uz citu - ar mazāku vienas daļas vērtību, tavs uzkrājums tiks sadalīts lielākā skaitā jaunā pensiju plāna daļu, lai arī kopējā summa jeb uzkrātā kapitāla lielums no tā nemainās.

Tomēr pati par sevi daļas vērtība neko neparāda, svarīgākais rādītājs šeit ir vērtības procentuālais pieaugums, kam var sekot līdzi portālā manapensija.lv. Te redzēsi gan aktuālos, gan vēsturiskos salīdzinošos datus par iepriekšējiem periodiem, kā arī varēsi tos salīdzināt ar līdzīgu plānu rezultātiem. Taču ņem vērā, ka tavs pensiju plāna uzkrājums ir ieguldīts finanšu instrumentos, kuru vērtība ik dienu mainās, tādēļ pensiju plāna daļas vērtība un kopējais uzkrājums arī katru dienu aug vai samazinās, reaģējot ne tikai uz tavām iemaksām, bet arī uz tirgus svārstībām. Būtiskāka nozīme ir pensiju plāna ienesīgumam ilgtermiņā.

3. Ienesīgums ilgtermiņā

Tava pensijas uzkrājuma lielums vienmēr būs atkarīgs no trim galvenajiem mainīgajiem: iemaksu lieluma, cik ilgi uzkrājums veidots un cik ienesīgs tas bijis ilgtermiņā, pateicoties veiksmīgiem ieguldījumiem, ko veicis pārvaldītājs. Jo vairāk naudas uzkrājumā iemaksāts, jo lielākas iespējas to ieguldīt dažādos finanšu instrumentos ar lielāku peļņu. Ja ieguldījums ir neliels, arī ar augstu ilgtermiņa ienesīgumu gūtā peļņa būs salīdzinoši neliela. Un otrādi.

Ilgtermiņa ienesīguma rādītājiem ir vērts pievērst uzmanību, lai salīdzinātu, cik veiksmīgi līdz šim ir strādājuši dažādi pensiju 2. līmeņa pārvaldnieki. Piemēram, Signet Aktīvais plāns ir uzrādījis augstāko ienesīgumu 2019. un 2020. gadā.

Te svarīgi atcerēties, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē nākotnes ienesīgumu, jo to ietekmē gan izmaiņas pensiju plāna ieguldījumu portfelī, gan notikumi finanšu tirgos. Aktuālos dažādu pensiju plānu ienesīguma datus var ērti salīdzināt šeit. Pievērs uzmanību periodiem, kad bijis lielāks kritums finanšu sistēmā, gan arī situācijai pēc krīzēm, jo pensiju plānu rezultāti jāvērtē ilgtermiņā.

4. Komisijas maksa

Vēl viens faktors, kam vērts pievērst uzmanību, ir līdzekļu pārvaldītāja piemērotā komisijas maksa. Jo lielāka maksa, jo lielāka savu līdzekļu daļa tev būs jāatdod pārvaldītājam. Komisijas iedalās pastāvīgajās un mainīgajās. Pastāvīgā komisija tiek ieturēta neatkarīgi no pensiju plānu rezultātiem, savukārt mainīgā komisija – tikai tad, ja ienesīgums ir pozitīvs un pārsniedz noteiktu indeksu rezultātu.

Piemēram, Signet Aktīvā plāna pārvaldīšanai tiek ieturēta pastāvīgā komisija 0.6% apmērā no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības. Tā sevī ietver atlīdzību līdzekļu pārvaldītājam un līdzekļu turētājam. Atlīdzības mainīgā daļa līdzekļu pārvaldītājam netiek piemērota, tādējādi Signet pārvaldnieku tāpat kā pensijas plāna dalībnieku intereses ir ieguldījumu ilgtermiņa vērtības pieaugums.

5. Pārvaldītāja pieredze

Noskaidro, kas ir pensiju plāna pārvaldītājs un kādos fondos tas iegulda. Pārvaldītājs ar ilgāku pieredzi būs piedzīvojis finanšu satricinājumus, kuru laikā tam ir bijusi iespēja mācīties reaģēt uz dažādām krīzes situācijām un tās atrisināt. Svarīgs ir arī ģeogrāfiskais ieguldījumu sadalījums. Ja līdzekļu pārvaldītājs diversificē jeb sadala ieguldījumus dažādās nozarēs un pasaules reģionos, viņš var samazināt riskus finanšu tirgus satricinājuma brīžos.

Piemēram, Signet Pensiju Pārvalde IPAS jau 15 gadus pārvalda dažādus ieguldījumu fondus, nodrošinot plašu ieguldījumu diversifikāciju – ģeogrāfiski, pēc nozarēm un pēc aktīvu klasēm. Turklāt tiek investēts ne tikai perspektīvos starptautiskajos, bet arī  vietējos uzņēmumos, tādejādi Signet Aktīvā plāna dalībnieki var ne tikai vairot savu pensiju, pelnot no šo uzņēmumu izaugsmes, bet arī atbalstīt Latvijas ekonomikas izaugsmi.

To, pie kā pašlaik atrodas tavs pensiju 2. līmeņa kapitāls, vari ērti noskaidrot, izmantojot portāla www.latvija.lv sadaļu “VSAA informācija un pakalpojumi”, bet lai mainītu tā pārvaldītāju, izvēlies pakalpojumu “Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāna izvēle vai maiņa”.