Pašlaik Latvijā tiesības uz vecuma pensiju ir cilvēkiem, kuriem ir vismaz 64 gadi un seši mēneši, bet 2025. gadā būs jābūt jau 65 gadiem. Центрального управления статистики dati liecina, ka 2022. gadā Latvijā vidējais vecums bija 74 gadi, turklāt tas pakāpeniski pieaug. Tas nozīmē, ka vidēji pensijā būs jāpavada apmēram deviņi gadi, pat, ja valsts palielinās pensionēšanās vecumu. Lai šo laiku pavadītu pēc iespējas komfortablāk, ieteicams ikvienam tālredzīgi pieiet savām vecumdienām un sākt laicīgi rūpēties par sava pensijas kapitāla uzkrājumu.
Kas tieši ietekmē to, cik liels būs pensijas kapitāls un cik daudz tajā uzkrāsi, noskaidrosim šajā rakstā.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo valsts noteikto regulējumu katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas, 6% automātiski tiek ieskaitīti tavā pensiju 2. līmenī. Attiecīgi, jo lielāki ir tavi ienākumi, jo proporcionāli lielākas iemaksas tiek veiktas pensiju uzkrājumā un potenciāli lielāka tā būs.
Piemēram, ja ikmēneša bruto alga ir 1000 eiro, tad katru mēnesi pensiju 2. līmenī tiek iemaksāti 60 eiro. Savukārt, ja saņem 2000 eiro mēnesī, pensijas uzkrājumam 2. līmenī tiek iemaksāti 120 eiro. Gadu garumā šīs iemaksas summēsies un tiks investētas finanšu un kapitāla tirgū, tostarp vērtspapīros – sākot no pasaules lielāko uzņēmumu akcijām un fondiem līdz pat vietējo uzņēmumu obligāciju emisijām, riska kapitāla fondiem un noguldījumiem bankās, viss ar mērķi vairot tavu uzkrājumu.
Tomēr iemaksu lielums nav vienīgais faktors, kas ietekmē pensijas uzkrājumu. Kā jau minēts iepriekšējā punktā, būtiska nozīme ir arī tam, ka pensiju otrajā līmenī veiktās iemaksas tiek ieguldītas un pelna procentus, turklāt nopelnītie procenti turpina tikt ieguldīti un arī pelna procentus. Laika gaitā, pateicoties šim salikto procentu principam, pat nelielas regulāras iemaksas var ievērojami audzēt tavu uzkrāto pensijas kapitālu.
Cilvēkiem, kam līdz pensijas vecumam atlikuši vismaz 10 gadi, ieteicams izvēlēties pensiju plānu ar augstāku potenciālo ienesīgumu, kas raksturīgs aktīvajiem plāniem, jo tajos akciju tirgus īpatsvars no pensijas kapitāla ir 50% vai vairāk. Šāda investēšanas pieeja var potenciāli sniegt augstāku peļņu, jo akciju tirgi ir ienesīgāki nekā investīcijas obligācijās. Protams, augstāku peļņu pavada arī lielāks risks, kas izpaužas īstermiņa svārstībās. Tomēr, šo risku ir vērts uzņemties, jo ar laiku ieguldījuma vērtības svārstības izlīdzinās un gala rezultātā sniedz augstāku vidējo plānu ienesīgumu. Ilgtermiņā tas palīdzēs uzkrāt lielāku pensijas kapitālu.
Piemēram, ja ik mēnesi saņem bruto algu 1000 EUR, no kuras 60 EUR tiek iemaksāti tavā pensiju 2. līmeņa plānā. Ko tu labāk izvēlētos? Investēt aktīvajā plānā, kas vidēji spēj sasniegt 8-10% ienesīgumu gadā, vai arī konservatīvajā pensiju plānā, kura ienesīgums gadā parasti svārstās 2-3% robežās?
Ar pensijas uzkrājuma veidošanu ir līdzīgi kā ar sniega bumbu – jo ilgāk to velsi, jo lielāka tā kļūs. Jo agrāk sāksi veikt iemaksas savā pensiju 2. līmeņa uzkrājumā, jo ātrāk dosi iespēju savai naudai pelnīt jaunu naudu, pelnot procentus. Būtiska nozīme ir arī tavam uzkrātajam darba stāžam, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot vecuma pensiju. Izdevīgākie pensijas aprēķina nosacījumi ir tad, ja ir uzkrāts vismaz 30 gadu stāžs. Nepieciešamais minimums šobrīd ir 15 gadi, bet jau pavisam drīz, sākot no 2025. gada 1. janvāra – 20 gadi. Stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kas ietver laikaposmu, kad esi bijis darba ņēmējs vai pašnodarbinātais un par tevi veiktas apdrošināšanas iemaksas. Tajā iekļauj arī periodus, kad saņemti invaliditātes, maternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieku pabalsti, kā arī citi likumā minētie gadījumi.Piemēram, ja tu jau kopš divdesmit gadu vecuma strādā algotu darbu un ik mēnesi veic iemaksas pensijas uzkrājumā, līdz pensijas vecumam vari uzkrāt vairāk nekā 40 gadu apdrošināšanas stāžu un desmitiem tūkstošu pensijas kapitālā. Savukārt cilvēkam, kas lielākoties strādājis neoficiāli vai daļu algas saņēmis aploksnē, vecumdienās var būt uzkrāts vien dažu gadu apdrošināšanas stāžs un pāris tūkstošu uzkrājums pensijai. Attiecīgi otrajā gadījumā iespēja saņemt pilnvērtīgu pensiju izpaliks un par iztiku vecumdienās būs jārūpējas pašam.
Par laimi tava pašreizējā izvēle nav akmenī iekalta, jo pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāju vari mainīt vienu reizi kalendārajā gadā, bet ieguldījumu plānu pie katra līdzekļu pārvaldītāja divas reizes kalendārajā gadā. Tas tev dod iespēju būt elastīgam un izvēlēties pensijas plānu, kas atbilst gan tavam vecumam, gan ilgtermiņa mērķiem. Par plāna nomaiņu nav jāmaksā, jo pāreja no viena plāna uz otru ir bez maksas. Ja nekad neesi mainījis pensiju 2. līmeņa plānu, visticamāk, tavas iemaksas tiek novirzītas plānam, ko automātiski izvēlējusies Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas ne vienmēr var būt tev finansiāli izdevīgākā izvēle.
Lai nomainītu pensiju 2. līmeņa plānu, dodies uz Latvija.lv, ieliec ķeksīti, ka piekrīti lietošanas noteikumiem un uzspied uz pogas “Pieprasīt pakalpojumu”. Apstiprini, ka piekrīti identifikācijas veikšanas noteikumiem un autentificējies sev ērtākajā veidā. Pakalpojumu sarakstā izvēlies iesniegumu “Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāna izvēle vai maiņa”. Tev atvērsies forma, kurā varēsi norādīt izvēlēto pensiju plānu.
Par to, cik daudz jau tagad ir uzkrāts tavā pensiju 2.līmenī, vari uzzināt mūsu rakstā “Cik daudz ir nopelnījis mans pensiju 2. līmeņa plāns?”.
