Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet ik mēnesi veidot uzkrājumu tikai retais, jo bieži šķiet, ka citi izdevumi svarīgāki un pensijas vecums pārāk tālu, lai par to domātu.
Nereti cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, atrunājoties, ka “līdz pensijai tāpat nenodzīvošu”. Tomēr patiesībā, kā apliecina pētījumi, daudzi no mums cer, ka dzīvos līdz sirmam vecumam, ko parāda šī ASV veiktā aptauja.
Tāpat diez vai ir kāds, kas vecumdienas vēlas pavadīt, dzīvojot vien no valstī noteiktās minimālās pensijas. Taču, ja sociālās iemaksas nebūs veiktas un apdrošināšanas stāžs nebūs uzkrāts, citu iespēju nebūs. Turklāt, vidējā dzīves ilguma statistika liecina, ka pensijā lielākā daļa no mums pavadīs daudzus gadus.
2025. gadā tiesības uz valsts vecuma pensiju Latvijā ir cilvēkiem, kuriem ir vismaz 65 gadi. Centrālās statistikas pārvaldes liecina, ka 2021.gadā Latvijā vīriešu vidējais dzīves ilgums bija 68.2 gadi, bet sieviešu - 77.9 gadi. Tas nozīmē, ka pensijā dzīvosim desmit un vairāk gadus.
Turklāt vidējais dzīves ilgums pakāpeniski pieaug. Piemēram, salīdzinot ar 1991.gadu, vidējais vīriešu dzīves ilgums ir palielinājies par vairāk kā 5 gadiem, bet sieviešu – par apmēram 4 gadiem. Ilgtermiņā dzīves ilguma līkne turpina pieaugt un var prognozēt, ka šī tendence saglabāsies. Pat valstij palielinot pensionēšanās vecumu, pensijā, visticamāk, tāpat būs jāpavada arvien ilgāks periods, tādēļ ir svarīgi par savu uzkrājumu rūpēties jau tagad.
Lai neizveidotos situācija, ka pensijas vecums ir klāt, bet pensija ir vien valstī minimālā noteiktā, ir jāveic sociālās iemaksas un jāveido uzkrājums. Vislabāk visos trijos pensiju līmeņos.
Katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas, 20% tiek iemaksāti tavas pensijas uzkrājumam, kas ir obligāts maksājums. No tiem 15% tiek novirzīti pensiju 1.līmenī, bet 5% - otrajā līmenī. Ja pensiju 1. līmenī uzkrātā nauda ir virtuāla un jau tagad tiek izmantota pensiju izmaksāšanai šī brīža pensionāriem, tad pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir reāla nauda, ko tavs izvēlētais pārvaldnieks investē akcijās, parāda vērstpapīros un citos finanšu instrumentos ar mērķi pelnīt un palielināt tavu kapitālu.
Piemēram, ja tava mēnešalga ir 1000 EUR pirms nodokļu nomaksas, tavas pensijas uzkrājumam ik mēnesi tiek novirzīti 200 EUR, no kuriem 150 EUR – pensiju 1.līmenī, bet 50 EUR – pensiju 2.līmenī. Tas nozīmē, ka gada laikā tu savā pensijas uzkrājumā iemaksā 2400 EUR. Turklāt, ar katru gadu šis uzkrājums pieaug, jo iemaksātā nauda summējas.
Ja esi ekonomiski aktīvs cilvēks, kas veic iemaksas vismaz pirmajos divos pensiju līmeņos, ar pensiju kalkulatora palīdzību vari aprēķināt, cik liela vecumdienās varētu būt tava pensija.
Lai iegūtu aprēķinu, dodies uz Latvija.lv un izvēlies sadaļu “VSAA informācija un pakalpojumi”. Jaunajā lapā ieliec ķeksīti, ka piekrīti lietošanas noteikumiem un uzspied uz pogas “Pieprasīt pakalpojumu”. Apstiprini, ka piekrīti identifikācijas veikšanas noteikumiem un autentificējies sev ērtākajā veidā. Tev atvērsies izziņa, kurā redzēsi savu uzkrājumu visos trīs pensijas līmeņos, kā arī uzkrāto darba stāžu un atlikušo gadu skaitu līdz pensijai.
Pat ja tiešām ir pesimistiska pārliecība, ka pensijas gadus sagaidīt neizdosies, vari parūpēties, lai tavu pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu saņemtu mantinieki – laulātais draugs, bērni vai cits tuvs cilvēks, jo ikviens pensiju 2. līmeņa plāna dalībnieks, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, portālā www.latvija.lv var aizpildīt elektronisko formu un savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā. Iesniegumu var iesniegt arī ierodoties personīgi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē, nosūtot to pa pastu vai arī elektroniski – apstiprinātu ar e-parakstu.
Ja savu izvēli nereģistrēsi, uzkrātais kapitāls tiks automātiski ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ne tu, ne tavi tuvinieki no tā nekādu tiešu labumu negūs. Vairāk par to vari uzzināt mūsu rakstā “Kā atstāt mantojumā pensiju 2.līmeņa uzkrājumu?”.