Valdība virza uz izskatīšanu Saeimai valsts budžeta projektu 2025. gadam, kurā ietvertas gan dažādas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā, gan paredzēts apsvērt iespēju pārcelt viena procentpunkta iemaksu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni ar mērķi kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos.
Saskaņā ar jauno kārtību plānots no taviem bruto ienākumiem pensiju pirmajā līmenī iemaksāt 15% (līdzšinējo 14% vietā), bet – otrajā līmenī vien 5% (līdzšinējo 6% vietā). Ņemot vērā, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek investēts akcijās, vērstpapīros un citos finanšu instrumentos, ilgtermiņā šāds lēmums var samazināt tava vecuma pensijas apmēru, jo liegs iespēju tavai naudai pelnīt vairāk.
Iespējamais iemesls tam varētu būt tas, ka valdība apzinās, ka ir radies vai tūlīt būs iztrūkums pensiju 1. līmenī, kas norāda uz to, ka valstij trūkst līdzekļu, lai izmaksātu pensijas šodienas pensionāriem. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits un, attiecīgi, arī strādājošo skaits. Kopš 90. gadiem gan dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo ir negatīvs, tas arī sāk atstāt iespaidu uz valsts nodokļu ieņēmumiem un spēju finansēt vecuma pensijas. Turklāt pašreizējās prognozes liecina par šīs negatīvās tendences turpināšanos. Rezultātā strādājošie iedzīvotāji vairs nespēs nosegt esošo pensionāru pensiju izmaksas. Tādējādi problēma pensiju 1. līmenī tikai turpinās saasināties. Ja nebūs mērķtiecīgu un izsvērtu pasākumu tās risināšanā, valsts budžetā arvien vairāk pietrūks līdzekļu pensiju izmaksai.
Ierosinājums pārlikt 1% no iemaksām pensijas kapitāla uzkrāšanai pensiju 2. līmenī uz pensiju izmaksu šodienas pensionāriem, ko sedz pensiju 1. līmenis, ir vērtējams negatīvi, jo tajā iemaksātā nauda nav atstājama mantojumā.
“Turklāt šādā veidā nauda, kas varētu tikt ieguldīta, pelnītu procentus un palielinātu finansiālo kapitālu, tiek iztērēta uzreiz apmaiņā pret solījumu, kam, šķiet, nav seguma. Tas ir tukšs solījums par naudas maisiem aiz trejdeviņiem kalniem, jo realitātē naudas pensiju izmaksām acīmredzami jau tagad trūkst, nemaz nerunājot par situāciju pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem, kad strādājošo skaits, visticamāk, turpinās sarukt,” komentē Harijs Beķeris, Signet Pensiju Pārvalde IPAS valdes loceklis.
Šāda situācija skaidri parāda, ka pensiju 1. līmenis nav tik stabils vai drošs, kā iepriekš tas ir izskanējis, jo tā pamatā esošā pārdales sistēma jau šobrīd saskaras ar izaicinājumiem. Pirms veikt jebkādas pārsteidzīgas izmaiņas, būtu bijis pragmatiskāk no jauna izvērtēt pensiju sistēmas ilgtspēju kopumā, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un prognozes par tās attīstību nākotnē. Tas ir sarežģīts un komplekss uzdevums, taču būtiski nepieciešams, lai risinātu šādus izaicinājumus.
“Ļoti negribētos pieļaut vēlreiz situāciju, ka tikko, kā valstij trūkst naudas, tā izvēlas vieglāko risinājumu un ķeras klāt iedzīvotāju reālajiem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī. Šo mēs vienreiz jau pieredzējām pēc 2008. gada krīzes, kad tika samazinātas iemaksas pensiju 2. līmenī no 6% uz 2%, rezultātā simtiem miljoni nav tikuši uzkrāti un nav arī spējuši pelnīt un palielināties. Un tagad valdība atkal grib pieļaut tās pašas kļūdas,” skaidro Harijs Beķeris, Signet Pensiju Pārvalde IPAS valdes loceklis.
Lai strādājošie cilvēki varētu nodrošināt pienācīgus iztikas līdzekļus savām vecumdienām, iemaksas būtu jāveic contributions to all three pension pillars. Realitātē, lai nejustu būtisku dzīves apstākļu pasliktināšanos, vecuma pensijai būtu jāspēj aizstāt aptuveni 70% no cilvēka pirmspensijas ienākumiem. Attiecīgi pensiju 2. līmenī visu darba mūžu būtu jāiegulda vismaz 15% no saviem bruto ienākumiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašlaik nav iespējams. Tādēļ, ja kādā no līmeņiem rodas samazinājums, kā tas ir pašlaik, to būtu jākompensē ar papildu iemaksām pensiju 3. līmenī vai veidojot personīgos finanšu uzkrājumus. Diemžēl to var atļauties tikai neliela daļa iedzīvotāju.
Skaudrā patiesība ir tāda, ka pat ar visiem 1. un 2. pensiju līmeņa uzkrājumiem, strādājošie Latvijā nevarēs paļauties uz ienākumiem vecumdienās, kas būtu līdzvērtīgi viņu darba ienākumiem. Gan valdības piedāvājums samazināt ieguldījumu pensiju 2. līmenī uz 5%, gan vecumam neatbilstoša plāna izvēle var nozīmēt, ka savā pensijas uzkrājumā jāiegulda vēl vairāk, tai skaitā, izmantojot citus ieguldījumu veidus.
Par to, kas jāņem vērā, rūpējoties par savu finansiālo labklājību vecumdienās, lasiet mūsu rakstā “9 kļūdas, kas tiek pieļautas, veidojot pensijas uzkrājumu”.
